purikad.ee

Viss par hokeju

Hokeja ekipējuma apraksts

Hokejs ir ātrs sporta veids, kurā bieži vien var gūt ievainojumus. Uz laukuma spēlētājiem papildus ekipējums ir cieta gumijas ripa un nūjas. Lai saglabātu spēli drošu кредити онлайн, jāvelk piemērots aizsardzības tērps. Ekipējums gan atvieglo spēli, gan aizsargā ķermeni no sasitumiem un pat kaulu lūzumiem.

Hokeja ekipējuma vēsture

Pirmām slidām, ar kādām spēlēja hokeja pirmsākumos bija metāla asmeņi, kas piestiprināti pie parastām kurpēm. Līdz pat 1930. gadam hokeja nūjas bija vienkārši plāni koka gabali. 1897. gadā vārtu sargs G.H. Merritt ieviesa pirmos tīklveida pārklājumus pāri hokeja vārtiem, lai būtu lielāka pārliecība par to, vai ir gūts punkts, un, lai nebūtu katru reizi tālu jāmeklē nozaudētā ripa. 1948. gadā vārtu sargam tika piešķirts pirmais ķeršanas cimds, kas bija beisbola cimds. Pirms tam visi spēlētāji, tai skaitā vārtu sargs, devās laukumā ar vienkāršiem ādas cimdiem. Lēnām, spēlei kļūstot populārākai, ekipējums ir mainījies un pilnveidots, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību. Vārtu sargi sāka lietot maskas, lai aizsargātu seju no traumām потребителски кредити. Vladislavs Tretjaks izveidoja pirmās ķiveres dizainu, kurai papildus nāca klāt būra elements priekšā sejai. Masku dizainu un drošības kapacitāti cenšas pielāgot vēl joprojām mūsdienās, tā ir līdzīga motocikla ķiverei, taču funkcionāli tā vairāk darbojas kā maska.

Regulārā spēlētāja ekipējums

Ķivere – pēc izvēles būra tipa vai sejas aizsega tipa ķiveres ar siksnu. Nepieciešamas visas spēles laikā. Tā ir izgatavota no stingra bet elastīga termoplastiska materiāla, parasti no neilona. Iekšā polsterējums, kas mazina triecienus. Pat ar ķiveri un sejas sargu ir iespējams gūt traumas, taču tā krietni vien samazina nelaimes gadījuma sekas.
Kakla aizsargs – pārsvarā sastāv no vairākām neilona platēm, kas atvaira sitienu. Iekšpusē ir polsterējuma slānis, lai būtu komfortablāk sportot. Tas samazina potenciālo kaitējumu kakla vai rīkles zonā, ko var iegūt no ripas vai slidas asmeņa.
Plecu polsteri – kombinēti kopā ar priekšējiem krūšu un aizmugurējiem muguras sargiem. Aizsargā spēlētāju no sadursmes ar citu spēlētāju vai ietriecoties laukuma malā.
Elkoņa polsteri – nodrošina apakšdelma un tricepsu aizsardzību pret lidojošu ripu iespējamām traumām. Tie ir svarīgi visiem hokejistiem spēles laikā. Tie aizsargā arī elkoņu locītavas.
Krekls – pārsedz elkoņu un plecu polsteru sargus. Uz tiem ir attiecīgās komandas nosaukums, emblēma, spēlētāja uzvārds un numurs.
Cimdi – tiek vilkti uz rokām visas spēles laikā. Izgatavoti no ļoti plānas ādas uz plaukstām un pirkstiem, bet ar ievērojami lielāku polsterējumu rokas virspusēs. Cimdi nodrošina īkšķu stabilitāti, neļaujot tiem atliekties atpakaļ un gūt smagas traumas.
Bikses – ir lielizmēra, kuru garums ir līdz ceļgaliem, iekļaujot augšstilbu, iegurni, gūžas un astes kaulu. Tiek saturētas kopā ar jostu vai bikšturi.
Iegurņa aizsargs – šādus aizsargus var speciāli lietot, lai aizsargātu dzimumorgānus gan sieviešu, gan vīriešu hokejā. Taču daudzās biksēs šāds papildus aizsargs jau ir iestrādāts.
Apakšstilba aizsargi – papildus iebūvēti arī ceļgalu sargi. Tas ir biezs plastmasas aizsargs, kas pasargā kājas no ripu sitieniem, nūju sitieniem, vai traumām no pretinieku slidu asmeņiem. Taču apsargs ir jāpiestiprina ļoti spēcīgi, lai neslīdētu lejā un netraucētu potītes kustībām.
Zeķes – ir nepieciešamas tādā pašā krāsā kā krekls, ar komandas emblēmu. Tām ir aizsardzības funkcija, pasargā apakšstilbus.
Mutes aizsargs – mūsdienās lielākā daļa hokejistu lieto mutes aizsargus, lai pasargātu zobus un žokli. Traumu var gūt nokrītot uz ledus, vai ripai un nūjai triecoties pret seju. Mutes aizsargs mīkstina sitienu, un novērš žokļa lūzumu.
Slidas – ir cietas, ar iekšēju polsterējumu. Termiski siltas, bieži vien nostiprinātas ar metāla sietu. Slidām ir asmeņi ar cērtēm, lai varētu viegli nobremzēt.
Hokeja ripa – 170 gramus smaga gumijas diskveida ripa. Tās diametrs ir apmēram 7 centimetri.
Hokeja nūja – izgatavota no koka vai kombinētiem materiāliem. Līdz 1990. gadam hokejā tika izmantotas vienīgi koka nūjas. Modernākās nūjas tiek izgatavotas no grafīta, kurām ir lielāka precizitāte un sišanas spēks, taču tās var vieglāk pārlauzt.

Hokeja spēles pamatnoteikumi

Galvenais hokeja mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk vārtus nekā pretinieku komanda, un, protams, pavadīt jautri spēli! Taču, kā jau katrai spēlei, arī hokejam ir savi pamatnoteikumi, kuri ir jāievēro komandai, spēlētājam, spēļu organizatoriem, līdzjutējiem un visiem, kas ir saistīti ar šo spēli.

Spēles laukums

Spēle tiek spēlēta uz ledus, speciāli izveidotā laukumā. Uz laukuma ir piecas svarīgas līnijas: 2 gala līnijas, kuras nosaka laukuma beigas, divas zilās līnijas, kuras atdala aizsardzības zonas no neitrālās zonas, un viena sarkanā centra līnija. Spēle sākas, diviem pretējo komandu pārstāvjiem stāvot pie sarkanās centra līnijas, ar skatu uz ledu. Tiesnesis laukuma centrā nomet ripu, kas ir signāls, ka spēle var sākties.

Ekipējums

Lai spēlētu organizētu hokeja spēli, spēlētājam nepieciešams būtiskākais ekipējums: slidas, ķivere ar sejas aizsegu, mutes aizsargs, plecu polsteri, elkoņa polsteri, hokeja cimdi, hokeja bikses, apakšstilbu aizsargi, hokeja zeķes, hokeja nūja. Vārtu sargam ekipējums atšķiras no laukuma spēlētāja. Vārtu sarga ekipējums ir: ķivere ar būra tipa aizsargu, krūšu un plecu aizsargi, hokeja bikses, bloķētājs cimds, vārtu sarga nūja, slidas.
Katrā laukuma malā ir divi vārti ar tīkla pārsegu un gumijas ripas.

Spēlētāji

Hokeja spēlē piedalās seši spēlētāji: pieci atrodas uz laukuma aktīvās zonas un viens ir vārtu sargs. Tipisks komandas sastāvs ir no 20 spēlētājiem: 12 uzbrucēji, 6 aizsargi un 2 vārtu sargi. Spēles laikā var neierobežoti lielā daudzumā aizstāt cits citu, kad vien treneris to uzskata par vajadzīgu. Vārtu sargam ir ierobežota kontrole pār ripu. Būtiskākais pienākums ir aizsargāt ripas nokļūšanu vārtu robežā. Spēles laikā spēlētājs var izmantot fizisku spēku, lai atgūtu ripu savā īpašumā, taču nedrīkst aizskart pretinieku plecu augstumā, kā arī muguru.

Spēles laiks

Spēle ir sadalīta trīs periodos – pirmajā, otrajā un trešajā periodā. Katrs no tiem ir 20 minūšu garš, neskaitot spēles pārtraukumus, ko pieprasa komandas kapteiņi. Spēlētājiem par izdarītajiem sodiem un pārkāpumiem, var tikt piešķirti soda laiki, ko tie ir spiesti sēdēt ārpus spēles laukuma. Pārkāpumi var būt, piemēram, mēģinot pielikt priekšā nūju, lai pretinieks paklūp, tīši aizskarot pretinieku ar nūju, kas ir pacelta augstāk kā noteikumos atļauts. Soda laiks ir dažāds, atšķirībā no pārkāpuma. Ja tiek noraidīts viens spēlētājs, uz laukuma paliek pieci. Pēc soda minūšu atsēdēšanas, spēlētājs var atgriezties uz laukuma un komanda atkal spēlē pilnā sastāvā. Pastāv arī lielāki sodi, kas ietver cīņas sportistu vidū, nodarot kaitējumu pretiniekam. Šādu pārkāpumu gadījumā, soda minūšu skaits tiek pielīdzināts vismaz uz 5 minūtēm. Soda minūšu laiks var būt: 2 minūtes, 4 minūtes, 5 minūtes, 10 minūtes, diskvalifikācija uz visu spēles laiku.

Punktu skaitīšana

Lai komanda iegūtu punktu, tai ir jāiesit ripa aiz pretinieku vārtu līnijas. Lai iesistu ripu vārtos, jāizmanto speciālā hokeja nūja. Ripai nedrīkst pieskarties ar rokām, tad punkts netiek skaitīts. Profesionālām hokeja līgas spēlēm vārtos ir iestrādāts sensors, kas automātiski iezvanās, ja ripa ir šķērsojusi vārtu līniju. Tas dažkārt atvieglo strīdus, vai ripa ir trāpījusi vārtos vai nē. Tāpat profesionālās spēlēs ir iespēja apskatīt video atkārtojumu. Amatieru līgās gala spriedumu nosaka tiesneša vārds. Spēli ir uzvarējusi tā komanda, kas ir ieguvusi punktu pārsvaru pār otru. Ja spēle ir ar vienādu punktu skaitu, tiek piešķirts papildus laiks, līdz pirmajiem iegūtajiem vārtiem.

Plusi un mīnusi, spēlējot hokeju

Vai tu vēlies kļūt par profesionālu hokejistu?

Vai tu vēlies sekot savam sapnim un iegūt Stenlija kausu?

Vai tu vēlies pelnīt iztiku ar sporta veidu, kas tev patīk?

Vai tu vēlies dzīvot uzmanības centrā?

Hokejs ir kas vairāk kā parasta spēle, tas ievirza spēlētāju pareizās dzīves vērtībās un palīdz būt veiksmīgam. Daudzi pasaules slaveni hokejisti ir ieguldījuši visa mūža darbu, lai nokļūtu tur, kur ir tagad. Hokejs prasa lielu darbu, apņemšanos un pacietību. Uzzini, kādi ir lielākie zaudējumi un kādas ir priekšrocības, ja spēlē hokeju.

Priekšrocības

Kultūra un ceļošana

Esot profesionālam hokejistam, ir jāceļo pa dažādām pasaules valstīm, piedaloties svarīgās spēlēs. Ik pa laikam jādzīvo citā pilsētā, jāiegūst priekšzināšanas par valodu un kultūru. Jaunā valstī, ikviens būs priecīgs, ja vēlēsies uzzināt par tās vēsturi. Tu vari izbaudīt dažādas ēdienu tradīcijas, kuras līdz šim neesi zinājis.

Pielāgošanās spējas

Katru gadu var mainīties komandas sastāvs, tāpēc iegūsi daudz jaunas paziņas un draugus. Iemācīsies pielāgoties dažādām dzīves situācijām, iepazīsi cilvēkus ar dažādām kultūrām un reliģijas vērtībām. Lai sasniegtu kopēju mērķi – uzvaru – ir jāprot labi sadarboties, nedrīkst būt valodu un sazināšanās barjerai. Hokejisti ir atvērti un komunikabli.

Personīgā attīstība

Hokejistiem nākas pieņemt daudzus izaicinājumus, tajā pašā skatījumā par ceļošanu un daudz jaunu cilvēku satikšanai. Viņi piestrādā pie savām personīgajām prasmēm, salīdzinājumā ar mūsdienu jaunatni, kura ik dienu mijiedarbojas ar datora un televizora ekrāniem, nedarot neko sabiedrisku. Hokejisti ir aktīvi un komunikabli, un, ja tie vēlētos mainīt savu profesiju būtu labs “’ķēriens” jebkuram uzņēmumam darba tirgū. Hokejisti ir spēcīgi un izturīgi dažādos ekstremālos apstākļos.

Mīnusi

Darba prasmes

Lai spēlētājs kļūtu par profesionālās līgas dalībnieku, ir jāpieliek daudz pūles un jāsasniedz lieli rezultāti. Lai to izdarītu, laiks, ko spēlētājs velta hokejam ir lielākā dzīves daļa. Hokejists var spēlēt visu mūžu, bet tā arī netikt pie paša augstākā sasnieguma, jo nav pamanīts. Ņemot vērā, ka spēlētāji visu mūžu ir veltījuši hokejam, aizejot no savas karjeras, tiem trūkst pamatprasmes citos darbos. Spējas, ko hokejists ir apguvis, ir diezgan ierobežotas, lai varētu atrast citu sapņu darbu.

Publiskais tēls

Jo veiksmīgāks spēlētājs, jo vairāk draugu un lielāka popularitāte. Popularitāte var būt nomācoša, ja aiz kara stūra ir kāds žurnālists. Pēc neveiksmīgas piespēles vai ne tā izdarītas kustības, spēlētājs var tikt nozākāts publiskajā telpā. Populārus cilvēkus mēdz kritizēt, pat nepazīstot viņus. Ja visu laiku spēlētājs ir guvis rezultatīvas uzvaras, tad, neveiksmīgas spēles gadījumā, viņš jau tiek uzskatīts par ļaunu personu, kuram nemaz nerūp komandas liktenis.

Personīgās attiecības

Jau pieminēju, cik daudz laika hokejists var pievērsties savai profesijai. Biežie komandējumi, ik dienas treniņi, tikšanās ar presi un komandas atbalstītājiem. Esot profesionālam hokejistam, bieži vien nākas palaist garām svarīgus ģimenes pasākumus. Otrajai pusītei bieži vien trūkst uzmanība, jo profesionālā karjera prasa pārāk daudz laika.

Ieradumi

Daži ieradumi ir labi spēles gaitā, taču nav apvienojami ar laiku, ko pavadi ārpus tās. Tas nav pārsteigums, ka hokejistiem ir ciešs ieradums uzturēties vietās, kur ir ledus halles, iespēja slidot un pavadīt laiku ar slidām kājās. Taču par kaitīgu ieradumu var kļūt, piemēram, kāršu spēle. Hokejisti mēdz uzspēlēt kārtis garos pārbraucienos no vienas valsts uz otru, taču ārpus profesionālā darba tas var pārvērsties par kaitīgu azartspēļu atkarību.