purikad.ee

Viss par hokeju

Interesanti fakti par hokeju

Ņemot vērā, ka hokejs ir sporta veids ar ilgu un leģendāru vēsturi, noteikti būs arī kādi interesanti fakti, ko pastāstīt par šo sportu.

  • Atšķirībā no basketbola vai beisbola, hokeja vēsture ir miglā tīta. Pastāv dažādas vēstures liecības un versijas, kad pirmo reizi tika spēlēts hokejs. Vieni apgalvo, ka tas ir atklāts jau 1700. gadā Francijā, taču daudzi uzskata, ka tieši Kanāda ir hokeja dzimtene, kur 1800. gadā ar pašdarinātām nūjām uz aizsalušiem dīķiem tika dzīta ripa.
  • Pirms vēl nebija izdomāta hokeja ripa, pirmās spēles notika uz aizsaluša ezera dzenājot pa laukumu sasaldētu pīrādziņu vai govs izkārnījumus.
  • Pirmā organizētā iekštelpu hokeja spēle notika 1875. gada 3.martā Monreālas slidotavā, kur spēle notika starp divām komandām, katrā pa deviņiem spēlētājiem.
  • Hokejists Kris Drapers 1993. gadā tika “pārdots” Red Wings komandai par vienu dolāru. Savu karjeru viņš sāka ar iesauku “Viena dolāra vīrs”, bet guva lielus panākumus četrās Stenlija kausa cīņās.
  • Hokejists Džeroms Iginla ir nācis klajā ar paziņojumu, ka par katru vārtu guvumu, viņš ziedos bērnu labdarībai 2000 dolārus. Kopš 2000. gada viņš ir ziedojis jau vairāk kā 700 tūkstošus dolāru.
  • 1930. gadā Kanādas komanda tika uzskatīta par pārākām, tāpēc tā automātiski iekļuva čempionātā, nepiedaloties izslēgšanas turnīrā. Šajā čempionātā uzvarēja Kanāda.
  • Arī tad, ja Veins Greckis nekad nebūtu iesitis nevienus vārtus, viņš šā vai tā būtu pasaules labākais rezultatīvais spēlētājs visā hokeja vēsturē. Savā karjerā viņš ir iedevis tik daudz rezultatīvas piespēles, kā neviens cits hokejists.
  • 2010. gada olimpiskajās spēlēs Slovākijas sieviešu hokeja komanda uzveica Bulgārijas komandu ar rezultātu 82:0. Lai gan vēlāk šī komanda zaudēja Kanādas komandai Vankūveras čempionāta spēlē ar rezultātu 18:0.
  • Padomju savienībā tika apmācīti lāči, kas spēlēja hokeju. Tas tika veidots kā vērienīgs cirka priekšnesums.
  • Divi no labākajiem hokejistiem Mario Lemieux un Patriks Roys ir dzimuši vienā un tajā pašā dienā, tikai ar apmēram 200 kilometru attālumu.
  • Kolumbijā ārstiem ir aizliegts runāt par hokeju, laikā, kad tie operē pacientus.
  • Ja NHL sacensību laikā ir ievainoti abi komandas vārtu sargi, tad komanda var izvēlēties burtiski jebkuru pirmo pieejamo vārtu sargu, kas prot spēlēt, tai skaitā arī cilvēkus no fanu sektora.
  • Daži profesionāli spēlētāji vēlas, lai viņu mammas pirms spēles iedrošina ar motivējošiem vārdiem. Vienīgais, kurš ir izveidojis savu tradīciju spēles dienā nesarunāties ar savu mammu ir hokejists Sidnijs Krosbijs. Šo noteikumu viņš ir lauzis trīs reizes, kad visās reizes tika ievainots spēles laikā.
  • Hokejisti mēdz būt ļoti māņticīgi, ir īpaši viņiem ir rituāli ar ēdienu. Bijušais HNL spēlētājs Džo Niewendyk pirms katras spēles ēda vienu un to pašu maltīti: divi grauzdiņi ar zemesriekstu sviestu. Ilggadējā hokeja zvaigzne Jaromīrs Jāgrs pirms katras spēles naktī mielojās ar pienu un cepumiem.
  • 1987. gadā junioru hokeja čempionāta laikā izcēlās kautiņš starp Kanādas un PSRS sportistiem. Tas turpinājās tik ilgi, līdz amatpersonas izdomāja izslēgt visas halles gaismas. Mēģinājums apspiest kautiņu bija neveiksmīgs.
    Romas katoļu priesteri ir izveidojuši hokeja komandu ar nosaukumu Lidojošie Tēvi. Viņu spēļu laikā iegūtā nauda tiek ziedota dažādām labdarības iestādēm.
  • Tigeram Vilijamsam pieder lielākais rekorda soda minūšu skaits NHL vēsturē. Savas profesionālās karjeras laikā, viņš pavadījis apmēram 2,7 dienas sēžot soda laukumā. Tās ir 3966 minūtes.

Fakti par hokeju

Hokejs ir spēle ar ko nodarbojas gan profesionāli, gan tīri izklaides pēc brīvā laikā. Tā ir spēle, kas notiek uz ledus laukuma, pārsvarā valstīs, kur klimatiskie apstākļi ir nedaudz vēsāki. Taču šobrīd hokejs bieži vien notiek iekštelpās – speciāli izbūvētās ledus hallēs, tāpēc laikapstākļi nav vairs tik būtiski. Par to, ka silti apstākļi nav noteicošais hokeja spēlē liecina fakts, ka arī Āfrikas valstīs hokejs ir plaši izplatīts sporta veids. Marokā ir izveidotas trīs hokeja komandas, un spēles notiek iepirkšanās centra iebūvētajā ledus hallē. Ēģipte, kuras teritorija ir lielāka, ir izveidojusi trīs ledus laukumus iepirkšanās centos, bet valsti nepārstāv neviena komanda.

Hokejs tiek uzskatīts par ātrāko komandas sporta veidu. Tā galvenais aprīkojums ir nūja, ripa, slidas un aizsargi. Ripas ātrums spēles laikā var sasniegt pat 150km/h, tāpēc aizsargi spēlētājiem ir īpaši svarīgi. Pirmssākumos uz laukuma spēlētāji gāja bez aizsargķiverēm un pirmais, kas uz laukuma parādījās maskā bija Kanādas hokeja kluba “Montreal Maroons” vārtsargs Klints Benedikts 1929.gadā. Sākumā šī ideja netika uztverta pozitīvi, jo arī pati spēle bija daudz mierīgāka un ripa praktiski spēles laikā no ledus nepacēlās, taču ar laiku, hokejam paliekot “bargākam”, šis aizsarg-piederums paliek pat stingri nepieciešams. Laika gaitā ir mainījies viss ekipējums – koka ripa tika nomainīta pret šobrīd esošo gumijas ripu, aizsargi un nūja agrāk tikai ņemta no beisbola aprīkojuma. Runājot par tiesnešu aprīkojumu, kur galvenais elements ir svilpe – arī tai ir sava vēsture. Kad Kanādā sāka spēlēt pirmās nopietnās hokeja spēles, tiesnešiem bija metāla svilpes. Taču laikapstākļi Kanādā nemēdz lutināt, un nereti svilpes pielipušas pie lūpām. Šo problēmu risināja, nomainot svilpi pret zvaniņu, un tikai vēlāk tika ieviesta plastmasas svilpe, kas ir mūsdienu tiesneša aprīkojumā.

Spēles laikā laukumā drīkst atrasties 5 laukuma spēlētāji (2 aizsargi un 3 uzbrucēji) un 1 vārtsargs. Pašos pirmssākumos laukumā drīkstēja atrasties deviņi spēlētāji no katras komandas, un spēle tika aizvadīta vienā sastāvā, bez maiņām. Pati spēle gan ilga salīdzinoši mazāk laika, jo spēlētāji bija noguruši. 1910.gadā spēles noteikumi mainījās un tika atļauta spēlētāju nomaiņa, kas padarīja spēli kvalitatīvāku un skatāmāku, jo spēlētāji nebija tik piekusuši un mazāk traumēti. Šobrīd hokejisti spēlē 3 periodus, katru pa 20 minūtēm, un, ja nepieciešams, tiek piešķirts arī papildus laiks, uzvarētāja noteikšanai. Papildus laiks ir daudz īsāks kā perioda laiks, tas ilgst 5 minūtes, un, ja tā laikā netiek gūti vārti, tad notiek soda metienu sērija.

Hokeja dzimtene ir Kanāda, no turienes nāk arī šobrīd spēcīgākā komanda. Tāpat spēcīgas komandas pārstāv Somijas, Zviedrijas un Krievijas valstis. Katra valsts ik gadu cīnās par iespēju piedalīties un uzvarēt pasaules ranga spēlēs un starptautiskajos turnīros. Pati galvenā balva, par ko sapņo katrs hokejists ir Stenlija kauss, ko iegūst Nacionālās hokeja līgas (NHL) izslēgšanas spēles uzvarētāj-komanda. Šīs spēles notiek katru sezonu. Stenlija kauss ir īpašs ar to, ka uz tā tiek iegravēti visi spēles uzvarētāju vārdi. Šo uzvaras balvu visvairāk ir ieguvusi Kanādas valstsvienības Monreālas “Canadiens” – 24 reizes. Spēļu organizēšana ir Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF- International Ice Hockey Federation) darba pienākums. Ledus hokejs kopš 1924.gada arī tiek iekļauts Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kur Kanādas un ASV komandas vairākkārt gūst lielus panākumus un medaļas.